Ugunsgrēkam var būt katastrofālas sekas, un dažkārt tā nodarītos postījumus ir grūti novērst. Tas var izraisīt īpašuma bojājumus un sliktākajā gadījumā — cilvēku bojāeju. Zaudējumi var sasniegt tūkstošiem eiro, kas pēc tam jāiegulda īpašuma atjaunošanā un pārbūvē.
Tādēļ nepieciešama efektīva ugunsaizsardzības sistēma, kas palīdz ierobežot un apturēt uguns izplatīšanos, nodzēst liesmas un samazināt nodarītos zaudējumus.
Ugunsaizsardzības sistēmas iedala divos veidos — aktīvajās un pasīvajās sistēmās. Abas palīdz apturēt un ierobežot ugunsgrēka radīto apdraudējumu. Katra no tām var darboties atsevišķi, taču kopā tās nodrošina maksimālu aizsardzību.
Abas sistēmas papildina viena otru, tomēr to pamatfunkcijas būtiski atšķiras.
Šeit uzzināsiet visu svarīgāko par aktīvajām un pasīvajām ugunsaizsardzības sistēmām. Izskaidrosim to atšķirības un to, kāpēc nepieciešamas abas.
Aktīvās ugunsaizsardzības sistēmas: kas tās ir un kā tās darbojas?
Kopā optimālai aizsardzībai
Lai nodrošinātu pienācīgu ugunsaizsardzību, nepieciešamas gan aktīvās, gan pasīvās sistēmas. Aktīvās sistēmas palīdz cilvēkiem izkļūt no liesmu apdraudētās zonas, taču tajās var rasties darbības traucējumi. Piemēram, ja sprinkleru sistēmas caurules aizsalst, tā pārstāj darboties, un ugunsgrēka gadījumā sekas var būt katastrofālas. Tādēļ ēkās nepieciešamas arī pasīvās ugunsaizsardzības sistēmas.
Abu veidu ugunsaizsardzības sistēmas darbojas kopā, lai nodrošinātu pilnīgu ēkas aizsardzību. Piemēram, pasīvie dūmu un ugunsdrošie aizkari var novirzīt dūmus uz ventilācijas atverēm, pa kurām tie tiek izvadīti. Pasīvās ugunsaizsardzības sistēmas var arī ierobežot uguni noteiktā zonā, lai aktīvā ugunsdzēsības sistēma to varētu ātri nodzēst.
Jaunbūves var aprīkot ar pasīvās ugunsaizsardzības sistēmām un grūti uzliesmojošiem materiāliem. Savukārt vecākas ēkas var aprīkot ar dūmu paneļiem un aizkariem, lai nodrošinātu papildu aizsardzību un uzlabotu esošo aktīvās ugunsaizsardzības pasākumu efektivitāti.
Kā jau minēts, ja iespējams, jāuzstāda gan aktīvās, gan pasīvās sistēmas, lai maksimāli palielinātu ēkas ugunsdrošību. Darbojoties kopā, tās var palīdzēt novērst ievērojamus īpašuma bojājumus, nepieļaut vai vismaz mazināt finansiālos zaudējumus un, pats galvenais, glābt dzīvības.
Svarīgākie aspekti
- Gan aktīvās, gan pasīvās ugunsaizsardzības sistēmas ir būtiskas ēkas, tās iemītnieku un īpašuma aizsardzībai. Optimālai aizsardzībai nepieciešami abi elementi.
- Aktīvajiem un pasīvajiem ugunsaizsardzības pasākumiem ir atšķirīgas funkcijas, taču tie darbojas kopā, lai novērstu vai kontrolētu ugunsgrēkus un vajadzības gadījumā atbalstītu evakuācijas un glābšanas darbus.
- Gan aktīvajai, gan pasīvajai ugunsaizsardzībai nepieciešama pareiza uzstādīšana un regulāra apkope. Tādēļ par uzstādīšanu vienmēr jākonsultējas ar kvalificētiem speciālistiem un ekspertiem.
- Komerciālajās ēkās saskaņā ar tiesību aktiem jāveic ugunsgrēka riska novērtējums, lai noteiktu ēkas ugunsbīstamību un ugunsaizsardzības prasības. Tas ietver arī ēkas plāna izvietošanu redzamā vietā, norādot elektroenerģijas un gāzes padeves vietas, kā arī evakuācijas ceļus. Ugunsdzēsēji šo plānu izmanto, dzēšot ugunsgrēku ēkā. Vēl viens svarīgs aspekts ir piemērotāko ugunsdzēšamo aparātu izvietošanas vietu noteikšana.
Secinājums
Īstenojot jaunbūves projektu vai atjaunojot ēkas ugunsaizsardzību, ugunsdrošības stratēģijā vienmēr jāparedz gan aktīvo, gan pasīvo ugunsaizsardzības sistēmu uzstādīšana. Ja pasīvā ugunsaizsardzības sistēma atbilst aktuālajām prasībām, ēkas iemītnieki var būt pārliecināti, ka ugunsgrēka gadījumā viņiem būs pietiekami daudz laika evakuācijai. Aktīvie un pasīvie ugunsaizsardzības pasākumi palīdz ierobežot ugunsgrēkus un aizsargāt cilvēku dzīvības, jo īpaši tad, ja tie darbojas kopā.
